Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (SCIC ĢD) var finansēt pētniecības projektus ar dotāciju sistēmas palīdzību. Plašāku informāciju par dotācijām varat atrast īpašā tīmekļlapā.
Runas automātiska atpazīšana
SCIC ĢD kopā ar Gentes Universitāti un Johannesa Gūtenberga Universitāti Maincā īstenoja pētniecības projektu, kura mērķis bija novērtēt, cik noderīga mutiskajā tulkošanā varētu būt automātiska runas atpazīšana. Šo pētniecības projektu SCIC ĢD līdzfinansēja saskaņā ar shēmu “Dotāciju piešķiršana darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt konferenču tulku mācības”. Tā sākās 2020. gada septembrī un beidzās 2021. gada augustā.
Iesaistīto pētnieku vidū bija Gentes Universitātes mutiskās tulkošanas mācību vadītājs Barts Defranks un “IntepreBank” dibinātājs Klaudio Fantinuoli no Johannesa Gūtenberga Universitātes Maincā. Projekta pētnieciskā asistente bija Helēna Snoka no Gentes Universitātes.
Pētnieki aptaujāja profesionālus tulkus no SCIC ĢD, lai uzzinātu, kā varētu atvieglot tulku darbu, un izstrādātu viņiem noderīgus rīkus. Nākamajā posmā viņi lūdza SCIC ĢD tulkus testēt risinājumu reālā mutiskās tulkošanas vidē.
Kā automātiska runas atpazīšana var palīdzēt tulkiem?
Automātiska runas atpazīšana var tulkiem būt atbalsts kabīnē. Runas atpazīšanas sistēma izgūst informāciju no runātāja pateiktā. Tā atvieglo tulku darbu. “Jomās, kur cilvēki nevar sasniegt pilnību, mašīnas var būt ārkārtīgi labas — un otrādi,” saka Barts Defranks.
Sistēma rāda runātāja minētus ciparus, vārdus un terminoloģiju. Izmantotā terminoloģija nāk no pasākumam piemērotas datubāzes, līdz ar to tulki var izmantot pieredzi, kas gadu gaitā uzkrāta no citām konferencēm un sanāksmēm.
Ir svarīgi paturēt prātā, ka ekrānā netiek parādīts viss, ko runātājs pateicis. Citādi rastos pārmērīga kognitīvā slodze. Šā tulkošanas kabīnē strādājošā mākslīgā “partnera” uzdevums ir palīdzēt tulkiem konkrētās jomās. “Tulki šo sistēmu var izmantot gluži tāpat kā kolēģi kabīnē,” saka Klaudio Fantinuoli, “un ar to konsultēties, kad vien vajadzīga palīdzība.”
Kā tika rīkoti testi
Pētnieki agrāk bija rīkojuši eksperimentu, kurā bija iesaisti mutiskās tulkošanas studenti. Rezultāti bija daudzsološi. Piemēram, automātiska skaitļu atpazīšana uzlabo kopējo sniegumu attiecībā uz gandrīz visu veidu skaitļiem un cipariem. Eksperiments parādīja, ka sistēma skaitļus uzrāda ar iespaidīgu precizitāti (95 % skaitļu bija pareizi). Pētnieki vēlējās šos rezultātus apstiprināt ar profesionālu SCIC ĢD tulku palīdzību, lai pārliecinātos, ka tulki, kas sistēmu izmantos, no tās gūs maksimālu labumu.
Eksperimentā piedalījās divdesmit brīvprātīgie. Desmit bija nīderlandiešu valodas tulki, bet pārējie desmit — spāņu valodas tulki. Doma bija izmēģināt sistēmu ar vienu romāņu valodu un vienu ģermāņu valodu, jo starp abām valodu saimēm pastāv skaitļu veidošanas atšķirības (piemēram, salīdziniet “treinta y dos” spāniski ar “tweeëndertig” nīderlandiešu valodā).
Testu laikā dalībnieki, izmantojot runas atpazīšanu, savā valodā mutiski iztulkoja četras īsas runas (katra ilga piecas minūtes, un starp runām bija divu minūšu pārtraukums, t. i., kopā 30 minūtes). Šim izmēģinājumam brīvprātīgie savu mutisko tulkojumu ierakstīja, izmantojot SCIC ĢD runu datubāzi un “SCICrec” (šīs platformas piedāvāto ierakstīšanas datorprogrammu). “SCICrec” dod iespēju iegult divus audio vienā failā, līdz ar to pētnieku komanda tulku darbu varēja salīdzināt.
Pirmie iespaidi
Karmena Gomeza fon Stīpa Rekovska, kas pārstāv spāņu mutiskos tulkus, piedalījās šajos testos, un viņai šķita ļoti interesanti izmēģināt ko jaunu, kura rezultātā varētu tapt tulku ikdienas darbam noderīgs palīgrisinājums. “Automatizēts tulkošanas kabīnes partneris varētu tulkiem noderēt, ja rezultāti būtu tādi, uz kuriem var paļauties,” viņa atzina. “Domāju, ka tas ir ļoti noderīgs rīks. Tas gan neaizstāj īstu partneri, tomēr var būt liels pluss.”
Rīks var palīdzēt kabīnē, kaut arī tas paplašina pieejamās informācijas apjomu, ar kuru tulkiem jātiek galā reāllaikā. “Ir gan plusi, gan mīnusi. Kabīnē mums jāapstrādā daudz informācijas no dažādiem avotiem, un nav viegli sadalīt uzmanību starp vairāk rīku, nekā esam raduši. Dažkārt mums informācija jāatrod un jāizgūst internetā, jo šo informāciju neesam saņēmuši sanāksmes dokumentā. Ja runas atpazīšanas rīks būs uzticams un ērti lietojams, tas ļoti palīdzēs.”
Saites
Ja vēlaties sekot līdzi jaunākajai informācijai par šo eksperimentu un iegūt plašākas ziņas, ielūkojieties Gentes Universitātes lapā.