Klausīšanās un mutiskā tulkošana vienlaikus
Kas ir sinhronā tulkošana
Sinhronā tulkošana ir mutiskās tulkošanas veids, kurā runātājs saka runu un tulks tajā pašā laikā (jeb sinhroni) to pārtulko valodā, ko saprot mērķauditorija. Sinhronie tulki parasti strādā mutiskās tulkošanas kabīnē, taču viņi var izmantot arī pārnēsājamu mutiskās tulkošanas aprīkojumu bez kabīnes (bidule) vai veikt čuksttulkošanu (chuchotage). Čuksttulkošanas gadījumā tulks sēž vai stāv blakus dalībniekiem un vienlaicīgi čukst tulkojumu viņiem tieši ausī.
Svarīgākās prasmes
Nepieciešamās prasmes ir tādas pašas kā secīgai tulkošanai.
Trīs galvenās darbības būtībā ir vienādas:
- aktīva klausīšanās (saprašana);
- analizēšana (vēstījuma strukturēšana);
- atveidošana (vēstījuma nodošana).
Atšķirība no secīgās tulkošanas ir tāda, ka visas minētās darbības jāveic vienlaikus (jeb sinhroni).
Joprojām ir vajadzīgas secīgās tulkošanas lapā aprakstītās prasmes: īpašs klausīšanās veids, informācijas prioritizēšana un svarīgākās un otršķirīgās informācijas nošķiršana, īstermiņa atmiņas aktivizēšana, komunikācija utt. Labam sinhronajam tulkam ir arī jāspēj paredzēt, ko runātājs varētu teikt (it īpaši tad, ja runātājs izsakās valodā, kuras sintaktiskā struktūra ievērojami atšķiras no tās valodas, kurā tiek tulkots). Sinhronajā tulkošanā vēl jo svarīgāka ir spēja saglabāt mieru spriedzes apstākļos un tikt galā ar stresu.
Digitālā palīdzība
Tā kā sanāksmes kļūst arvien specializētākas un tehniski sarežģītākas, digitālās prasmes un MI rīki var tulkam palīdzēt tām labāk sagatavoties. Kabīnē MI rīki var arī palīdzēt tulkiem turpat uz vietas atrast precīzu terminoloģiju un skaitļus. Tomēr tulkam, kas izmanto šos rīkus, joprojām ir jāapgūst arī zemāk aprakstītās prasmes.
Grūtības, kas rodas, strādājot kabīnē
Šajā mutiskās tulkošanas režīmā tulka aktīvā (runājamā) valoda ir pakļauta lielākam spiedienam, jo viņam ir jārunā, tajā pašā laikā arī klausoties un analizējot. Tāpēc ir vajadzīga vēl izcilāka dzimtās valodas vai aktīvās valodas prasme nekā secīgajā tulkošanā.
Tāpat sinhronajā tulkošanā ir lielāka iespēja, ka aktīvajā valodā “iejūk” pasīvās valodas (kurā runātu tekstu tulks klausās) elementi, tāpēc tulkiem ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība pašu teiktajam. Tas var nozīmēt, ka ir jāatsakās no sākotnējās sintakses, gari teikumi jāsadala īsākos un jāizvairās no “viltusdraugiem” jeb vārdiem, kuru rakstība un/vai izruna dažādās valodās ir līdzīga, bet nozīme — atšķirīga.
Tāpēc mutiskās tulkošanas studenti vispirms apgūst secīgo tulkošanu, jo tādējādi viņi apgūst mutiskās tulkošanas pamatprasmes. Sinhronajā tulkošanā izmanto tieši tādas pašas prasmes, taču šāda tulkošana ir vēl sarežģītāka un grūtāka.
Sinhronajai tulkošanai ir jāapgūst dažādu prasmju kombinācija. Lai gan ir svarīgi mācēt runāt vairāk nekā vienā valodā, tā ir tikai daļa darba. Ir daudz augstskolu, kas piedāvā konferenču tulkošanas kursus.
Resursi
Daudz sinhronajai tulkošanai noderīgu resursu ir pieejami šajā platformā:
- Runu datubāze (runas, ar kurām var trenēties)
- Mutiskās tulkošanas ĢD mācību materiāli
- ORCIT (Tiešsaistes resursi konferenču tulku apmācībai)
Plašāku informāciju varat atrast daudzās grāmatās par sinhrono tulkošanu. Dažu grāmatu nosaukumus un citus noderīgus resursus varat atrast mūsu lapās par grāmatām un e-grāmatām, publikācijām un žurnāliem.